• Ziņas

    Valdība vienojas par “eiro”

    Ministru kabinets ceturtdien vienojies ES vienoto valūtu latviešu valodā saukt par eiro. Šāds lēmums pieņemts, lai drīzāk sagatavotos sarunām ar Eiropas Padomes ekonomikas un finanšu lietu prezidentu, kur Latvijai būs jāaizstāv nepieciešamība ES vienoto valūtu apzīmēt, ņemot vērā nacionālās valodas…

  • Raksti

    Cik latviešu nopērti?

    Žurnālists Viktors Avotiņš iebilst pret domu, ka latviešiem sava valoda neesot jāmācās. Viņš citē angļu politiķi Vinstonu Čērčilu: "Es liktu mācīties angliski un tad labākajiem ļautu mācīties latīniski, lai tos pacildinātu, un grieķiski, lai darītu tiem sevišķu prieku. Bet vienīgais,…

  • Raksti

    Andrejs Veisbergs: “Valoda attīstās!”

    Cik dzīva, elpojoša un attīstīties spējīga ir mūsu valoda? Kāda ir latviešu valodas vieta kopējā valodu tīklā? Zināms, ka no pasaules aptuveni 7000 valodām mēs atrodamies 150. vietā – vai tas nozīmē, ka varam justies droši? Par to sarunā ar…

  • Raksti

    Valodnieku dēļ naudu nepārdrukās

    Latviešu valodā eiro oficiālais nosaukums ar laiku būs EURO 1995. gada 15.–16. decembrī Madridē ES dalībvalstu galotņu konferencē tika nolemts vienoto Eiropas valūtu pārdēvēt no vārda ECU uz vārdu EURO. Latvijas valodniekiem bija nepieciešami gandrīz desmit gadi, lai tikai pēc…

  • Raksti

    Lai students pats saprot pateikto

    Ir divas iespējas – vai nu mēs ieguldām daudz darba, veidojot un kopjot paši savu valodu, vai arī mehāniski aizņemamies no citām valodām terminus, kuri daudziem neko neizsaka. Tas ir grūti risināms jautājums, norāda Banku augstskolas profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas…

  • Raksti

    Kopsim daudzveidību

    Latvija ir vienīgā valsts, kurā latvieši ir pamatnācija. Šis fakts mums, Latvijā dzīvojošajiem latviešiem, uzliek vislielākos sava latviskuma saglabāšanas, nostiprināšanas un tā vairošanas pienākumus un uzdevumus. Domāju, ka vissvarīgākais pamatuzdevums šajā ziņā ir mūsu latviešu valodas daudzveidības sargāšana un kopšana.…

  • Ziņas

    “Terminoloģijas Jaunumu” 8. laidienā

    Apspriežot politikas un administrācijas terminus ES tiesību aktu tulkojumiem, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija atzīst, ka angļu vārdu "agreement" latviski parasti atveido ar terminiem "nolīgums" (tas parasti ir rakstisks) un "vienošanās" (tā var būt arī mutiska). Gadījumos, kad latviešu valodā…

  • Raksti

    Globalizācija un valodu karš

    Pēc pētījuma datiem par Eiropas Savienības oficiālo valodu prasmi, angļu valodu kā otro valodu prot 41 procents ES iedzīvotāju, franču – 19 procenti, vācu – 10 procenti. Divās svešvalodās spēj sarunāties 26 procenti ES iedzīvotāju. Latvijā, pēc 2000. gada datiem,…

  • Raksti

    Kas ir “naspers”? Kā to sauc latviski?

    Kā izvēlamies preci, ko piedāvā veikals? Vai vienmēr izlasām uzrakstus, kas pievienoti noteiktam sortimentam? Kā apgūstam jauno produkciju un jaunos nosaukumus? Vai, lasot uzrakstus svešā valodā, mēs vēlamies zināt, kā to sauc latviski? Vai mūs apmierina informācija, kādu izlasām uz…

  • Raksti

    Komisija, kas ravē valodas druvu

    "Pār mums gāžas negatīvā reakcija," atzīst Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja, valodniece Valentīna Skujiņa. Komisijas vārds pēdējā laikā bieži tiek piesaukts. "Terminoloģijas komisija veiksmīgi darbojusies visus šos gadus," "Vakara Ziņām" teic Skujiņa, uzsverot, ka padomju laikā komisija novērsusi rusifikāciju.…