Raksti

Valodnieku dēļ naudu nepārdrukās

Latviešu valodā eiro oficiālais nosaukums ar laiku būs EURO

1995. gada 15.–16. decembrī Madridē ES dalībvalstu galotņu konferencē tika nolemts vienoto Eiropas valūtu pārdēvēt no vārda ECU uz vārdu EURO.

Latvijas valodniekiem bija nepieciešami gandrīz desmit gadi, lai tikai pēc tam, kad Latvija uzņemta Eiropas Savienībā, pēc tam, kad jaunā valūta jau piecus gadus ir pilsoņu banku un kredītu rēķinos, pēc tam, kad tā jau trīs gadus ir daudzu pilsoņu makos, izdomātu, kādam jābūt valūtas pareizajam latviskajam nosaukumam, noraidot to valūtas nosaukumu, kurš jau ilgus gadus tiek lietots dokumentos, līgumos, vārdnīcās, likumos un starpvalstu līgumos. Jā, arī starpvalstu līgumu latviskajos tekstos tiek lietots nosaukums, kurš jau bija iesakņojies, nevis tas, kurš vēl nebija dzimis valodnieku galvās.

Taču ar vārda EIRO oficiālo nosaukumu nebūs tik vienkārši, kā iedomājas valodnieki vai lokāmu vārdu fanātiskie piekritēji. Vārda eiro oficiālo nosaukumu latviešu valodā ieteiks Eiropas Komisija, un ir pamats domāt, ka tā stingri ieteiks gan latviešu valodā, gan arī visās citās jauno dalībvalstu valodās (izņemot Kipru) lietot vārdu eiro.

1995. gadā visas ES dalībvalstis vienojās, ka valstīs ar latīņu valodas alfabētu valūtas nosaukumu visās valodās rakstīs vienādi EURO. Izņēmums ir tikai grieķu valoda. Grieķiem ir savs atšķirīgs alfabēts. Tāpēc uz eiro banknotēm uzraksti ir divās formās: latīņu burtiem – EURO un grieķiski. Abi šie naudas nosaukumi ir iestrādāti arī pretviltošanas elementos. No ES uzņemtajām jaunajām dalībvalstīm deviņas lieto latīņu alfabētu, bet Kipras grieķi (turku daļa nav iestājusies) izmanto grieķu alfabētu. Atšķirības starp dažādām valodām ir vērojamas tikai Eiropas Centrālās bankas nosaukuma saīsinātajā formā. Holandiski un angliski (Īrija) saīsinājums ir ECB. Spāņu, franču, itāļu un portugāļu valodā – BCE, somiski – EKP, vāciski – EZB, bet grieķiski – EKT.

ES veco valstu valodās, kuras kaut kad var tikt uzņemtas eirozonā (Lielbritānijai, Zviedrijai un Dānijai), bankas nosaukums ir ECB. Tieši tāpat banku saīsināti dēvē latviešu, čehu, lietuviešu, poļu, slovāku, slovēņu valodā. Maltā lieto tādu pašu saīsinājumu kā spāņu un citās romāņu valodās – BCE, igauņu valodā saīsinājums ir tieši tāds pats kā somu valodā – EKP. Kiprā runā grieķiski. Vienīgā valoda, kurā Eiropas Centrālās bankas apzīmēšanā lieto citu burtu kombināciju, ir ungāru valoda – EKB. Domājams, ka eiro banknotes nedaudz mainīsies tikai pēc Ungārijas uzņemšanas eirozonā. Tad ECB nosaukumu saraksts papildināsies ar burtu kombināciju ungāru valodā.

Eiro banknošu dizains būtiski būs jāmaina tikai pēc Bulgārijas uzņemšanas ES un Bulgārijas pievienošanās eirozonai, kad bez latīņu un grieķu alfabēta eiro nosaukums būs jāuzraksta, lietojot kirilicas (bulgāri lieto krievu alfabētu) burtus.

Jau ir nodrukāti 9,0099 miljardi visdažādāko nominālu eiro banknošu. Vislielākā tirāža ir 50 eiro banknotēm, kuru apgrozībā ir vairāk nekā 3 miljardi. 2 miljardi nodrukāts ir 20 eiro banknošu, bet 10 un 5 eiro tirāžas ir attiecīgi 1,6 un 1,2 miljardi. Ik gadus tiek piedrukāti 3 miljardi (2003. g.) visdažādāko nominālu banknošu.

ECB nosaukuma saīsinājumu piedrukāt ir samērā viegli, bet, lietojot jaunu naudas nosaukumu, ir būtiski jāmaina viss banknotes dizains un pretviltošanas elementi. Tāpēc, lai neradītu liekas izmaksas, EK silti ieteiks visām jaunajām dalībvalstīm (izņemot Kipru) kā oficiālo vienotās naudas apzīmējumu lietot tikai EURO. Savukārt locījumu, jaunu nosaukumu piekritējiem visdrīzāk piedāvās piedalīties ar savu līdzfinansējumu, uzņemoties vismaz daļēji segt banknošu tirāžas pārdrukāšanas izdevumus.

Mums var patikt eiro, var patikt eira, bet oficiāli latviešu valodā vienoto naudu sauks tieši tāpat kā visās citās dalībvalstīs, kuras lieto latīņu alfabētu – EURO. Izņēmumu pieļaus tikai bulgāriem, un, iespējams, tad arī nomainīs banknotes, papildinot tās ar jaunām, modernākām, tehnoloģiski attīstītākām aizsardzības pakāpēm.

***

Fakti

Eiropas Centrālās bankas nosaukumi eirozonas dalībvalstu oficiālajās valodās

Angļu – European Central Bank (ECB)
Vācu – Europäische Zentralbank (EZB)
Grieķu – Eurwpaikh Kentrih Trapeza (EKT)
Spāņu Banco Central Europeo (BCE)
Somu – Euroopan keskuspankki (EKP)
Franču – Banque centrale européenne (BCE)
Itāļu – Banca centrale europea (BCE)
Holandiešu – Europese Centrale Bank (ECB)
Portugāļu – Banco Central Europeu (BCE)

Nosaukums to valstu valodās, kuras var kaut kad nākotnē iestāties eirozonā

Angļu – European Central Bank (ECB)
Dāņu – Europaeiske Centralbank (ECB)
Zviedru – Europeiska centralbanken (ECB)

Nosaukums to ES dalībvalstu valodās, kurām obligāti ir jāiestājas eirozonā

Čehu – Evropskį centrįlnķ banka (ECB)
Igauņu – Euroopa Keskpank (EKP)
Grieķu – Eurwpaikh Kentrih Trapeza (EKT)
Ungāru – Eurķpai KĻzponti Bank (EKB)
Latviešu – Eiropas Centrālā banka (ECB)
Lietuviešu – Europos centrinis bankas (ECB)
Maltiešu – Bank Centrali Ewropew (BCE)
Poļu – Europejski Bank Centralny (EBC)
Slovāku – Eurķpska centrįlna banka (ECB)
Slovēņu – Evropska centralna banka (ECB)

***

Teodors Tverijons, Latvijas komercbanku asociācijas prezidents:

Jautājums, kāpēc mums lats jāpārsaista no SDR groza uz eiro, manuprāt, ir skaidrs, un atbilde nav tālu jāmeklē – tā ir objektīva nepieciešamība, integrējoties Eiropas Savienībā. Man subjektīvi, pat bez pētījumiem, liekas, ka arī piesaiste SDR bija ļoti veiksmīga, lai arī Igaunijas un Lietuvas pieredze neliecina par būtiskām kļūdām.

Es gribētu pievērsties dažiem sekmīgiem eiro ieviešanas priekšnosacījumiem. Pirmām kārtām, tā būtu maksimāla pašreizējās pieredzes izmantošana naudas reformas lietās. Šajā jautājumā nekādām problēmām nevajadzētu būt, jo Latvijas Banka jau divas reizes ļoti veiksmīgi veikusi naudas reformas. Es domāju pāreju no PSRS rubļa uz Latvijas rubli, tā sauktajiem repšikiem, un pēc tam pāreju uz Latvijas latu. Abas šīs pārejas notika bez liekas ažiotāžas, drūzmēšanās un iedzīvotāju skaļiem protestiem. Tāpat nepieciešams izmantot ļoti neseno un bagātīgo Rietumeiropas pieredzi, ieviešot eiro.

Otrkārt, iedzīvotājiem, uzņēmējiem un arī bankām jābūt pilnīgai skaidrībai par ieviešanas procesu – kā ieviešana notiks, kāds būs apmaiņas kurss, un jānovērš jebkāds iemesls runām par kaut kādām devalvācijām utt. Ja Latvijas Banka ir noteikusi, kāds būs apmaiņas kurss, tad pie tā arī stingri jāturas. Atceros, kad notika pāreja no Latvijas rubļa uz latiem, Latvijas Banka jau pirms tam bija stingri noteikusi, kāds būs kurss, un sabiedrībai nebija nekādu uztraukumu, nekāda ažiotāža un skriešana nenotika. Viss bija mierīgi.

Jābūt skaidrībai, kā notiks skaidrās naudas apmaiņa, kontu un likmju pārrēķini.

Manuprāt, problēmām ar skaidras naudas apmaiņu nevajadzētu būt. Nedrīkstētu noteikt kaut kādus ierobežojošus nosacījumus un nevajadzētu uzlikt saistības bankām. Jābūt vienīgi skaidrībai, vai šī apmaiņa notiks ar kādu noteiktu komisijas maksu vai bez tās.

Nepieciešams fiksēt svarīgākos kontu pārrēķināšanas noteikumus. Kaut vai ļoti svarīgo noapaļošanas jautājumu. Tur jābūt fiksētiem ļoti precīziem noteikumiem, lai izslēgtu jebkādu patvaļīgu noapaļošanas traktējumu.

Ļoti svarīgs jautājums ir par to, kā notiks likmju pārrēķins, pārejot no latiem uz eiro, jo likmes diemžēl ir stipri atšķirīgas. Depozītu noguldītāji latos, protams, gribēs, lai, arī pārrēķinot uz eiro, depozītu likmes paliktu tikpat augstas, kādas tās bija latos, bet kredītu ņēmēji gribēs, lai tās pārrēķina tik zemas, kādas tās ir eiro. Te Latvijas Bankai kopā ar komercbankām jāatrod risinājums, kurš apmierinātu visus. Par to jau laikus ir jārunā. Iespējams, nepieciešamas arī izmaiņas likumdošanā par noguldījumiem. Esmu pārliecināts, ka šie jautājumi tiks atrisināti. Galvenais, lai par tiem laikus runātu un neatliktu uz pēdējo brīdi.

Treškārt, būtiska ir sabiedrības informēšana, lai izslēgtu jebkādas spekulācijas. Pāreja uz eiro ir pārāk svarīga lieta, lai to izmantotu kaut kādu rēķinu kārtošanai vai politiskajās spēlēs. Tāpēc ir būtiski, ka informācija ir precīza, reāli saprotama. Tā jāsniedz regulāri, visdažādākajos veidos, un ar to nedrīkst kavēties. Sabiedrību jāsāk informēt jau tagad.

Pilnīgi liekas ir jebkādas politiskās spekulācijas. Jau tagad izskan runas, ka no nākamā gada vajadzētu uzrādīt kontu atlikumus arī eiro un veikalos cenas norādīt gan latos, gan eiro, lai pieradinātu cilvēkus, kā tas bija vecajās Eiropas valstīs. Manuprāt, tas mūsu apstākļos ir pilnīgi nevajadzīgi, jo, izņemot lieku ažiotāžu un izdevumus, tas neko citu nedos.

Gribētu uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi, lai visām institūcijām – valdībai, Latvijas Bankai un komercbankām – būtu vienots viedoklis un tās runātu vienā valodā. Sevišķi starp valdību un Latvijas Banku, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju nedrīkstētu būt jebkādu domstarpību. Pat, ja tādas viedokļu saskaņošanas gaitā parādītos, tām nevajadzētu nonākt atklātībā, lai nerastos liekas kaislības sabiedrībā.

Autors: Juris Paiders
Publicēts: laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze 2004. g. 27. septembrī