Raksti

Kopsim daudzveidību

Latvija ir vienīgā valsts, kurā latvieši ir pamatnācija. Šis fakts mums, Latvijā dzīvojošajiem latviešiem, uzliek vislielākos sava latviskuma saglabāšanas, nostiprināšanas un tā vairošanas pienākumus un uzdevumus.

Domāju, ka vissvarīgākais pamatuzdevums šajā ziņā ir mūsu latviešu valodas daudzveidības sargāšana un kopšana.

Diemžēl jākonstatē, ka šajā ziņā mēs vēl joprojām esam lieli parādnieki. Pats skumjākais ir tas, ka, klausoties Latvijas (!) radio un televīzijas raidījumus, to dalībnieki, pat dažus jaunākās paaudzes diktorus ieskaitot, bez sirdsapziņas pārmetumiem jauc jēdzienus “ka” un “kad”, “kā” un “nekā” un tamlīdzīgi. Tā vietā, lai dzirdētu saturiski pareizu frāzi “es kļuvu gudrāks”, tiek veidots nepareizs teikums – “es paliku gudrāks”.

Tagad jau pat daudzi pusmūža vecuma ļaudis saviem sarunu partneriem apgalvo, ka apmeklētā teātra izrāde esot bijusi šausmīgi laba.

Pirms Pirmā pasaules kara latviešu valodnieki cīnījās pret dažādu ģermānismu lietošanu, padomju gados pamatoti kritizēja mūsu valodā sastopamos rusicismus, “gosbanka” un citus. Tagad diemžēl latviešu valoda ļoti bieži tiek piesārņota ar gluži nevajadzīgiem anglicismiem. Vārdu “iestāde” mēs bieži ikdienas sarunās un pat rakstos “latviskojam” ar angļu vārdu “ofiss”, “tirgzinības” latviešu valodā tiek sauktas par “mārketingu” un tā tālāk.

Latviešu nacionālā lepnuma vairošanā un stiprināšanā daudz var palīdzēt mūsu tautas lielā vēsturiskā garīgā mantojuma plašāka popularizēšana ne vien mūsu jaunatnes vidū, bet arī citu tautu pārstāvju vidū.

Autors: Jānis Porietis, profesors
Publicēts: laikrakstā Latvijas Avīze 2004. g. 27. septembrī