Grasīties

Latviešu valodā ir vārds grasīties. To lieto vairākās nozīmēs: draudēt, gatavoties, taisīties un citās. Pēdējos gados plašas saziņas līdzekļos visbiežāk šis vārds lietots ar nozīmi – gatavoties, taisīties.

“Valdība šodien grasās lemt, ko izraudzīt par KNAB priekšnieku.” “Celulozes rūpnīcu grasās celt Daugavas krastā.” “Mēs zinājām, ka režisors grasās uzņemt jaunu filmu.” “Par spīti teroristu draudiem Koreja negrasās atsaukt savus karavīrus no Irākas.” “Rajona padomes vadītājs no amata atkāpties negrasās.” “Lielbritānija grasās marihuānu pasludināt par atļautu vieglo narkotiku.”

Ir vēl kādas nozīmju nokrāsas – vēlēties, censties, iedomāties un citas.

“Krievija negrasās atcelt dzīvnieku produktu importa aizliegumu no Eiropas Savienības valstīm līdz kontroles noteikšanai.” “Daudziem nav skaidrs, ko Latvija grasās panākt Eiropas Savienībā.” “Izraēlas valdība grasījusies aizsargāties pret teroristiem ar drošības sienas būvēšanu.”

Ir šim vārdam tagad arī nozīme – draudēt (ar dažādām nokrāsām).

“Ekstrēmisti grasās Londonā sarīkot terora aktus.” “Protestētāji grasās bloķēt tiltus.” “Elektrības sadārdzinājuma dēļ kalšu īpašnieki grasās nepieņemt labību vai pat kaltes slēgt.” “Valsts ieņēmumu dienests grasās stingri pārbaudīt uzņēmumus, vai to deklarācijas atbilst patiesajiem ienākumiem.”

Kārļa Mīlenbaha lielajā Latviešu valodas vārdnīcā vārdam grasīties pirmā un galvenā nozīme ir – draudēt. Skaidrots: roku vai rīksti draudīgi gar degunu vicināt. Piemēri: viņš grasās iet sūdzēt; suns grasās viņam klāt; viņš man grasījās sist. Šai vārdnīcā ir arī nozīme – gatavoties, taisīties, bet tai ir kādu draudu raksturs, piemēram, tie jau uz viņu grasījās visu laiku.

Mūsdienās vārdam grasīties par galveno būtu atzīstama nozīmes nianse – draudēt. Ja tās nav, vēlams lietot vārdus – gatavoties, taisīties vai citus.

Autors: Jānis Kušķis
Publicēts: laikrakstā NRA 2004. g. 27. jūlijā