Raksti

Iedarbīgais vārdu spēks

Neirolingvistiskās programmēšanas speciālisti atkarībā no tā, kurš no cilvēka uztveres kanāliem ir visaktīvākais – redzes, dzirdes vai sajūtu, izdala trīs cilvēku tipus. Katram tipam ir savi visbiežāk lietotie vārdi. Vizuālā tipa cilvēkam: “skatīties, redzēt, vizualizēt, spīdēt, atspoguļoties, noskaidroties, fokusēties, apredzēt, ievērot, novērot, parādīt, ilustrēt; neskaidrs, tumšs, gaišs, zaļš, melns, bezgalīgs; tēls, ilūzija, fokuss, iztēle, scēna, perspektīva, uzskats, apskats”.

Audiālam tipam raksturīgi: “runāt, akcentēt, piebilst, rezonēt, izjautāt, dzirdēt, klausīties, skandēt, čukstēt, nopūsties, ņaudēt, saskanēt, skaļš, kluss, monotons, harmonisks, ritmisks, mēms, tonis, uzsvars, diskusija, skaņa, balss, disonanse, klusums”.

Kinestētiskā tipa runā būs: “sajust, ķert, kustināt, grūst, spiest, izbaudīt, sērot, spriedze, pieskāriens, silts, auksts, ciets, mīksts, skābs, salds, pretīgs, ass, smirdošs, mājīgs, sauss, mitrs, glums, aizraujošs, aromātisks, svaigs”.

Salikteņa “neirolingvistiskā” pirmā daļa “neiro” ir cēlusies no grieķu vārda “neuron” – dzīsla, nervs. Vārds “lingvistika” nāk no franču – “linguistique”, kas savukārt no latīņu “lingua” – valoda.

Indras Melbārdes grāmatā “Kad sapņi piepildās. Neirolingvistiskā programmēšana” skaidrots, ka vārda daļa “neiro” norāda uz to, ka nepieciešams zināt un saprast procesus, kas noris cilvēka nervu sistēmā un atbild par informācijas saņemšanu, glabāšanu un turpmāko izmantošanu. Vārda daļa “lingvistiskā” norāda uz valodas nozīmi cilvēka domāšanas un darbības procesā. Tātad, ja cilvēku uzlūkosim kā sistēmu, var teikt, ka katram ir sava programma – domāšanā, valodā, uzvedībā. Par to saruna ar Daci Rolavu.

– NLP pēta vārda spēku. Mana skolotāja mēdza atkārtot: “Nevar bērnu saukt par cūku, citādi viņš drīz sāks rukšķēt.” Zīlniece teic: “Ar cilvēku nākotnē notiek ne jau tas, ko redzu, bet tas, ko es viņam pasaku.”

– Cilvēkam ir pieci maņu orgāni, ar kuriem viņš uztver realitāti. Saņemtā informācija tiek filtrēta. Pirmais ir bioloģiskais filtrs. To ietekmē tas, cik vesels cilvēks jūtas: cik laba ir redze, dzirde, cik brīnišķīga ir oža, cik daudz ģenētiski noteikto garšas kārpiņu ir uz viņa mēles, cik augsta ir jūtīguma pakāpe.

Nākamais filtrs – sociāl- psiholoģiskais – sastāv no daudziem komponentiem. Tie ir: cilvēka dzimums, audzināšana, reliģiskā piederība, izglītības ceļš, dzimšanas vieta, gaume un citi.

Tāpat spēcīgs filtrs ir tā psiholoģijas daļa, ko NLP sauc par reprezentatīvajām sistēmām. Proti, kuram tipam jūs piederat jeb kurš no jūsu informācijas uztveres kanāliem ir aktīvāks. Vai tas ir redzes centrs, dzirdes centrs vai sajūtu centrs.

Dainu tēvam vajadzēja skapi savāktā materiāla sistematizēšanai. Tāpat mūsu smadzenes pa atvilktnītēm sadala savākto informāciju un noglabā apziņas un zemapziņas arhīvā.

Nākamajā informācijas apstrādes posmā piedalās mūsu ģenialitāte, mūsu mākslinieciskās spējas, nākotnes redzējumi.

Visbeidzot izfiltrēto informāciju liekam kopā un sākam domāt. Un tikai tad sākam runāt. Aprakstām redzēto, parādām savu attieksmi pret kaut ko, stāstām savus pārdzīvojumus, sajūtas.

Pēc tā, kā cilvēks pasaka teikumu, es varu raksturot, kā strādā viņa organisma dziļās struktūras. NLP speciālisti ir ļoti smalki izpētījuši, kā dažādu tipu cilvēki runā, kādus vārdus un īpašas frāzes lieto.

Tā, piemēram, pievērsis uzmanību sarunbiedrenes auskariem, vizuālis teiks: “Paskatieties, cik brīnišķīgi auskari, cik skaista to forma, kā zilais akmens saskan ar jūsu zilajām acīm.” Audiālis teiks: “Ja tie nežvadz un neskan, kāpēc tev tik lieli vajadzīgi? Liec maziņus, lai netraucē klausīties!” Kinestētiķis vaicās: “Priekš kam tev vispār auskari? Tie taču spiež. Vai tiešām tu labi jūties, visu dienu nēsādama auskarus?”

– Kā, vēloties ietekmēt otru ar vārdiem, ir jāpiemērojas viņa psiholoģijai?

– Ja var noteikt pēc ārējām pazīmēm, pie kāda tipa cilvēks pieder, tad ar vienu pašu teikumu varat panākt, ka viņš sāk jūs uztvert, saprast. Vizuālim teiksit: “Redziet, kāda skaista saulīte pēcpusdienā uzspīdējusi.” Vai arī “Cik tu labi šodien izskaties!” Audiālim: “Paklausies, es gribu ko pateikt!” vai arī “Esmu gatavs tevī klausīties!” Kinestētiķim: “Nu vienreiz tas miglainais laiks ir beidzies! Un tu arī labāk jūties”, “Vai jūs šeit ērti jūtaties?”

Tādiem cilvēkiem kā skolotājiem, mediķiem, politiķiem kā informācijas sniedzējiem būtu jārunā trijās valodās vienlaikus. Piemēram: “Mīļā latviešu tauta! Klausieties, ko es jums teikšu! Skatieties uz mūsu skaisto karogu un sajūtiet, cik mēs kopā esam vareni!” Visi trīs ir sapratuši, ko politiķis grib teikt. Vizuālim uzruna: “skatieties”, audiālim “klausieties”, kinestētiķim – “sajūtiet”.

– Psihologi atgādina: lai cilvēks sevi ietekmētu, nevajag lietot noliegumu, piemēram, teikums “es neesmu slims”. Jāsaka: “Esmu vesels.” Kas vēl jāievēro, lai noskaņotu sevi pareizi?

– Ja gribat sevi ietekmēt, noteikti jārunā skaļi un jāskatās spogulī. Lai redzētu, kam tad sakāt motivējošos vārdus: “Ej, strādā, labi jūties!” Ja cerat šodien parakstīt labu līgumu, tas jāsaka no rīta jau apgalvojuma formā, iedvešot sev: “Esmu šo līgumu parakstījusi!”

NLP uzskata, ka visi bērni piedzimst ar veiksminieka stratēģiju. Bet to bieži vien iznīcina vecāki audzināšanas procesā, teikdami: “Pēterīt, tu vēl esi maziņš, tu to nevari!” Tā izdeldē vēlēšanos gūt pieredzi pašam.

Mums jāaudzina pozitīvā domāšana, un tad arī vārdiskā izteiksme būs pozitīva.

Autors: Dace Kokareviča
Publicēts: laikrakstā Latvijas Avīze 2004. gada 6. septembrī