Ziņas

Nevis Roze, bet Ērkšķis

Par pētījumu “Ikdienā lietojamo personvārdu formas un iesaukas Babītes, Mārupes, Baldones un Dundagas vidusskolā” šogad skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konkursā Babītes vidusskolas audzēknes Indra Pluce un Jolanta Pupkeviča saņēma zelta diplomu.

Lai uzzinātu skolēnu iesaukas, viņas aptaujāja 9. — 12. klašu skolēnus. Pēc tam iesaukas iedalīja piecās grupās: tās, kas cēlušās no vārda, no uzvārda, no ārējā izskata, no cilvēka rakstura īpašībām un, visbeidzot, konkrētu notikumu rosinātās. Visbiežāk sastopamās iesaukas bija atvasinātas no cilvēka vārda — Ilžuks, Kārlītis. Citam uzvārds Roze, bet visi viņu sauc par Ērkšķi.

Daudzas iesaukas radušās, čatojot jeb tērzējot internetā. Sastopamības ziņā otrajā vietā ir iesaukas, kas radušās sakarā ar notikumiem, situācijām, un tās ir visnoturīgākās. Piemēram, Seldzinieks ir spēlējis un uzvarējis spēlē “Selga”. Iesauka radusies pirms pieciem gadiem un pārsvarā to lieto draugi. Iesauka Cukurbrillītis, kas meitenei pašai nepatīk, pielipusi spēlē ētikas stundā. To klasesbiedri lieto apmēram divus gadus. Bija samērā maz iesauku pēc rakstura īpašībām un ārējā izskata. Kopumā tika aplūkotas 420 iesaukas. Indra un Jolanta secinājušas:

— Iesaukas bieži mēdz būt deminutīvā. Bieži sastopamas iesaukas ar nievājošu nozīmi. Citām ir pozitīva iekrāsa. Bija arī īpatnējas, piemēram, Pelmenis. Dažiem skolēniem ir pilnīgi vienalga, ka viņus tā sauc. Citiem gan nepatīk.

Pētnieciskā darba vadītāja skolotāja Merita Meiere pastāstīja, kā savus audzēkņus ieinteresē par latviešu valodu un literatūru — organizē dzejas dienas, runas mākslas konkursus, braucienus uz muzejiem, teātri. Ar mērķi:

— Vēlos, lai viņi pamana, izprot un novērtē, cik bagāta ir latviešu valoda.

Autors: Līga Jaunošāne
Publicēts: laikrakstā Latvijas Avīze 2004. gada 19. jūlijā