Ziņas

Vietvārdu pētījums

Šodien Jēkabpils rajona Sēlpils pagasta kultūras namā notiks grāmatas “Sēlpils pagasts. Novadpētnieciska vietvārdu vārdnīca. Daba, iedzīvotāji, apdzīvotās vietas, vēsture” atvēršanas svētki. Šī grāmata ir pirmais plašākais novadpētnieciskais toponīmiskais pētījums Latvijā.

Sēlpils pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Bite: — Sēlpils pagasts senvēstures pieminekļu ziņā pazīstams kā viens no bagātākajiem visā Latvijā — te ir 3 pilskalni, 24 senkapu vietas, no kurām 13 atrodas valsts aizsardzībā, 8 apmetņu vietas un 3 kulta vietas. Grāmatā iekļauti simtiem nosaukumu — 180 dabas objektu, 70 vēstures un kultūras pieminekļu un ap 600 viensētu un ciemu.

Pētījums raksturīgs ar to, ka tajā ne vien minēti gan esošo un bijušo māju nosaukumi, bet arī doti māju un to saimnieku raksturojumi. Turklāt grāmatā ir liela salokāma Sēlpils pagasta karte — katrs tajā iezīmētais tukšais aplītis ir simbols nojauktai, melioratoru izraktā bedrē apraktai, nodegušai vai vienkārši laika zoba pieveiktai lauku sētai.

Stāsta grāmatas autore Ruta Avotiņa, kas līdz 1993. gadam strādāja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas zinātniski pētnieciskajā sektorā, bet kopš deviņdesmito gadu otrās puses Valsts zemes dienesta Nacionālā mērniecības centra toponīmikas nodaļā: — Sākotnējā darba iecere bija pētījums tikai par Sēlpils pagasta vietvārdiem. Kad bija redzami pirmie darba rezultāti, izrādījās, ka lielāko daļu ar Daugavu saistīto seno vēsturisko toponīmu ir “noslīcinājusi” Pļaviņu HES ūdenskrātuve. Bez tam laikā pēc Otrā pasaules kara ir nopostītas, nojauktas vai sabrukušas ap 30% no visām pagastā apzinātajām zemnieku sētām. Vai man ir tiesības runāt vienīgi par šo māju nosaukumiem, neko nebilstot par cilvēkiem, kas cēla šīs mājas, tur dzīvoja un strādāja? Tādēļ esmu centusies pateikt kaut dažus vārdus par katru Sēlpils pagasta bijušo un pašreiz esošo māju un tās iemītniekiem.

Grāmata iespiesta Valsts zemes dienesta poligrāfijas daļā “Latvijas karte”. Autore izsaka cerību, ka paveiktais darbs kalpos par ierosmi jauniem pētījumiem.

Publicēts: laikrakstā Latvijas Avīze 2004. g. 8. maijā