Raksti

Lai students pats saprot pateikto

Ir divas iespējas – vai nu mēs ieguldām daudz darba, veidojot un kopjot paši savu valodu, vai arī mehāniski aizņemamies no citām valodām terminus, kuri daudziem neko neizsaka. Tas ir grūti risināms jautājums, norāda Banku augstskolas profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijas (ETAK) locekle Margarita Dunska.

Lai valoda arī nākotnē būtu precīza un labskanīga, svarīgi, ka ikkatras nozares speciālisti pārzina tās terminoloģiju ne vien, piemēram, angliski, bet prot to pateikt latviski. Tāpēc jau studentiem kā topošajiem speciālistiem jāiemāca terminoloģiskā kompetence. Kā kuriozu profesore Dunska min vadībzinātņu studenta prakses atskaitē ierakstītus vārdus “radošā kreativitāte”, jo, iztulkojot svešvārdu latviski, iznāk “radošā jaunrade”.

Ir bijuši ieteikumi veidot īpašus lekciju ciklus par nozares terminoloģiju dažādu zinātņu studentiem. Taču pagaidām lielākoties katra mācībspēka paša ziņā ir, cik daudz laika savas programmas ietvaros viņš veltīs, lai topošajiem speciālistiem izskaidrotu iespējami vairāk terminu un vai pieradinās jaunos cilvēkus gan bieži šķirstīt vārdnīcas, gan sekot jaunumiem. Profesore Dunska uzsver, ka Banku augstskolā terminoloģiskās kompetences veidošanā liels ir svešvalodu pasniedzēju ieguldījums.

Viņa pati savās nodarbībās dod studentiem gan visus raksturīgākos terminus, gan to skaidrojumus. Tā, piemēram, makroekonomikā aplūkojot bezdarba veidus – sezonālo, frikcionālo, strukturālo, profesore izstāsta, ka frikcionālo bezdarbu mēdz saukt arī par nepārtraukto jeb berzes, un šis bezdarba veids nav atkarīgs no ražošanas samazināšanās, bet gan kādiem īpašiem apstākļiem cilvēka dzīvē. Piemēram, persona pārceļas uz citu dzīvesvietu un tur reģistrējas kā darba meklētājs.

“Diemžēl tieši ekonomikas terminoloģijā daudzi termini līdz šim izprasti un skaidroti pretrunīgi,” tā izdevumā “Terminoloģijas jaunumi” norāda LZA korespondētājlocekle ETAK vadītāja profesore Raita Karnīte. “Kopš 20. gs. 90. gadu sākuma, kad Latvijas ekonomika tika pārkārtota uz jauniem pamatiem, latviešu valodas terminoloģijā ieplūda liels skaits tiešu pārcēlumu no angļu valodas (“franšaizings”,”ekodevelopments”, “demuredžs”, “faktorings”, “klīrings”, “līzings” un daudzi citi).”

Terminoloģijas komisija, saskaņojot ar Latvijas Banku, ieteica lietot angliskā “klīringa” vietā latvisku vārdu “tīrvērte”. Diemžēl, kā saka Margarita Dunska, banku speciālistu vidū tas nav bieži lietots. Studenti, strādādami praksēs, piesavinās un lieto profesionālo žargonu: “forvarderi”, “fjūčersi” u. tml. It īpaši grūti žargonu izskaust, ja latviskais termins ir garāks par anglisko, piemēram, “nākotnes darījums” – divi vārdi, “fjūčerss” – tikai viens.

Profesore iesaka studentiem izmantot pagājušogad izdoto ekonomikas un finanšu vārdnīcu, kuras veidošanā viņa divos gados pati ielikusi daudz darba un kura ilgi būs noderīga katram ekonomikas speciālistam.

Autors: Dace Kokareviča
Publicēts: laikrkastā Latvijas Avīze 2004. gada 27. septembrī