Kopsim savu valodu

Prezidenti…

– Kā tu domā, cik Latvijā ir prezidentu?

– Vīķes-Freibergas kundze un Emša kungs.

– Tu domā divus – Valsts prezidenti un Ministru prezidentu. Vēl taču ir Latvijas Bankas prezidents Rimševiča kungs.

– Pareizi. Tātad ir trīs prezidenti.

– Bet vai tev nav gadījies dzirdēt, ka arī citām bankām ir prezidenti?

– Tad jau prezidentu būs vēl vairāk.

– Kā tu domā, cik pavisam?

– Būs kādi divdesmit.

– Bet man liekas, ka viņu ir vairāki tūkstoši.

– Nevar būt! Tik daudz banku Latvijā nemaz nav!

– Paklausies, ko raksta avīzes: “Pie mums ieradusies firmas “Lauku ceļotājs” prezidente.”

– Vai tad arī firmām ir prezidenti?

– Tu redzi, ka ir. Un firmu ir ļoti daudz.

– Bet tie taču ir priekšnieki vai vadītāji. Kas viņi par prezidentiem?

– Tā jau ir. Es dzirdēju televīzijā šādu sarunu: “Turpinām interviju ar Sporta asociācijas prezidentu vai vadītāju – kā ir pareizi?” “Es esmu vadītājs. Mums to prezidentu ir pārāk daudz saradies.”

– Tu redzi, kur viens prātīgs vadītājs atradies, kas nevēlas saukties par prezidentu.

– Tātad – latviešu valodas vārdiem vadītājs, priekšnieks un citiem nav nekādas vainas, un nav jālieto svešvārds prezidents bez vajadzības. Lai šis vārds paliek visaugstākajām valsts amatpersonām. Mums rodas arvien jaunas sabiedriskas organizācijas, dalās vecās, un jaunie priekšnieki grib būt lepni un saukties par prezidentiem. Viņu jau ir tūkstošiem, un vārds prezidents sāk zaudēt tam piemītošo visaugstāko valsts amatpersonu nosaukuma jēgu.

– Es arī sāku brīnīties, kāpēc to pieļauj mūsu augstākās valsts varas iestādes un ko par to domā Valsts prezidente un Ministru prezidents.

– Bet ko tu teiksi par šādām ziņām avīzē: “Nīcas vietā būs kafejnīca Mazā Nīca, kā stāsta jaunās kafejnīcas prezidente.”

– Vai tad kafejnīcām arī jau būs prezidenti? Nu jau ir par traku! Tas izklausās tāpat kā kādā krievu dziesmā, kur važonis sevi sauc par ķēves prezidentu.

Autors: Jānis Kušķis
Pubilcēts: laikrakstā NRA 2004. gada 17. augustā