Raksti

Tango ir abstrakts, eiro – nē

Terminoloģijas centra valodnieki lokāmo vārdu “eira” izvēlējušies, lai nerastos pārpratumi

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (TK) lēmumu oficiāli Eiropas Savienības (ES) valūtu dēvēt par “eiru” pieņēmusi, ignorējot ekspertu komisijas šā pavasara lēmumu. Lai gan tā teksts skaidri nepasaka, kuriem no vārdiem — “eiro” vai “eira” — dodama priekšroka, uz ko norāda arī TK, ekspertu komisijas loceklis Andrejs Veisbergs uzskata, ka priekšroka tikusi “eiro” — tas iegājies, tāpēc neredzējām iemeslu šo vārdu mainīt. Šādu argumentu min gandrīz visi “eiras” noliedzēji.

Ministru kabineta noteikumos teikts, ka jautājumos, kas skar plašas sabiedrības intereses vai pārsniedz kādas konkrētas nozares ietvarus, pirms terminu apstiprināšanas TK jākonsultējas ar Valsts valodas centru. Šopavasar centra latviešu valodas ekspertu komisija ar 13 balsīm no 15 nosprieda: “Pastāv atšķirīgi viedokļi, un joprojām turpinās sabiedrības diskusija, tādēļ lēmuma pieņemšana šajā jautājumā pašlaik nav uzskatāma par lietderīgu.”

TK loceklis Juris Borzovs komisijas rīcību par “eiras” apstiprināšanu skaidro ar to, ka ekspertu komisija “ir bijusi un palikusi īstens purvs, kas nav spējusi nekādu konkrētu lēmumu pieņemt”, tāpēc TK, kam pieder galavārds, lēmumu pieņēmusi bez tālākām diskusijām ar šo institūciju. Lēmuma pieņemšanu steidzinājusi arī drīzā Eiropas konstitūcijas izveides līguma parakstīšana — tā tulkotājiem neskaidrības radījušas dažādo formu pieļāvums.

Tieši iespējamie pārpratumi ir būtiskākais iemesls, kāpēc TK aizstāv lokāmās formas “eira” lietošanu. Aldis Lauzis, TK loceklis, norāda, ka latviešu valodā uz vārdu sakaru lielākoties norādām ar locījumiem, nevis ar palīgvārdiem un vārdkārtu, kā tas ir, piemēram, angļu valodā, nav arī lokāmu artikulu kā vācu valodā. “Tāpēc nelokāmi lietvārdi mums ir grūtāk lietojami, nereti liek laipot un lāpīties, pat mainīt domu, lai tā būtu nepārprotami izsakāma,” skaidro A.Lauzis. TK priekšsēdētāja Valentīna Skujiņa min piemērus, kas rada neskaidrības: “eiro gatavojas vienīgi bankas”, “eiro pareģo spožu nākotni”, “jāsamaina pieci lati eiro” u.c.

Abi TK valodnieki norāda, ka oficiālajā saziņā skaidras nozīmes panākšanai jau ieviesies lieks vārds — “valūta”: “izteikt latus eiro valūtā”, “kredīti eiro valūtā”, “piesaistīt latus eiro valūtai”. A.Lauzis arī norāda, ka plašāk lietotie nelokāmie vārdi, piemēram, “kino”, “libido”, “tango”, parasti apzīmē kaut ko abstraktu, neskaitāmu. Tiem ir vairākas nozīmes, un katras nozīmes izteikšanai ir arī garāks, lokāms vārds. Piemēram, vārda “kino” vietā var lietot vārdus “kinomāksla”, “kinoteātris”.

Vairākums citu Dienas aptaujāto valodnieku gan norāda, ka vairāku gadu aktīvajā apritē “eiro” ir sevi apliecinājis kā dzīvotspējīgs vārds, kurš, lai arī nelokāms, nerada tik būtiskas neskaidrības, lai tam mainītu galotni. Arhitekts Jānis Krastiņš, kurš bija vienīgais no 25 TK locekļiem, kas balsoja pret pāreju uz “eira”, valodnieku rīcībā saskata provinciālismu: “”Eiro” jau pēc jēdzieniskās izcelsmes ir svešvārds, kādēļ to mākslīgi latviskot? Valodnieki vienkārši nevar vai negrib iedziļināties reālajā situācijā.”

Gan “eiro”, gan “eiras” aizstāvji gan ir vienisprātis, ka maz ticams ir trešais variants — “euro”. Diena jau rakstījusi, ka ES finanšu ministru tikšanās laikā Eiropas Centrālās bankas prezidents Žans Klods Trišē atgādināja par 1997.gadā panākto vienošanos par šo ES valūtas rakstības veidu. Valodnieki un arī Latvijas finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) tam gatavi turēties pretim — ES nedrīkst ignorēt latviešu valodas uzbūves likumsakarības: vārdu “Eiropa” rakstām ar “ei”, un tāda sakne jāsaglabā arī valūtas nosaukumā.

***

Kā vērtējat vārda “eira” lietojumu?

Andrejs Veisbergs, Valsts valodas centra latviešu valodas ekspertu komisijas loceklis:

Šā vārda ieviešana nav tikai terminoloģisks jautājums, tādēļ TK to nedrīkstēja ieviest pašrocīgi. Valodas centra komisija, ņemot vērā sabiedrības attieksmi, nobalsoja par atturēšanos no pāriešanas uz jaunu naudas nosaukumu. Esmu nepatīkami izbrīnīts par TK aizmugurisko rīcību. Tulkojot ES dokumentus, neesmu sastapies ne ar kādām problēmām “eiro” lietošanā. Jau vairākkārt esmu bijis neizpratnē par TK darbības motivāciju — kādēļ jāmaina daudzi valodā iegājušies vārdi, piemēram, jāmētājas no “regulācija” uz “regula”? Tā dēļ taču jāpārraksta likumi.

Jānis Rokpelnis, dzejnieks:

Latviešu valodnieki tradicionāli rādījuši to, ka viņiem nav latviešu valodas izjūtas. Grūti iedomāties kaut ko stulbāku par “eira” — kas to var izrunāt? Sarežģītu pamatojumu var atrast jebkuram lēmumam. Bet ne jau valodnieki veido valodu — to dara tauta un rakstnieki. Valodnieku lēmumi ierasti attiecas arī uz literāro valodu, tā ka lēmums par “eiru” ir ielaušanās arī šajā valodas telpā. Protams, pieradīsim arī pie “eira”, bet man par savu izvēli nav šaubu — turpināšu lietot “eiro”.

Liena Muskare, tulkotāja Eiropas Komisijā:

Jaunā prasība rada galvassāpes tulkotājiem, kuri strādā ar likumu tekstiem ES iestādēs. Mums ir jāievēro termini, ko apstiprinājusi TK, tomēr pašreiz esam apjukuši — termins “eira” it kā ir ieviests kopš pagājušās nedēļas, tomēr praksē to vēl nelieto: Latvijas Banka vēl nav publicējusi nevienu tekstu ar “eirām”. Nav arī vēl pieņemts neviens LR likums, kurā šis termins būtu uzskatāmi lietots. Arī Eiropas Centrālās bankas valodas speciālisti vēl nav teikuši savu vārdu, tāpēc nogaida arī vairums citu ES iestāžu tulkotāju. Es uz “eirām” vēl neesmu pārgājusi.

Juris Borzovs, Rīgas Informācijas tehnoloģiju institūta direktors, TK loceklis:

Labāk vēlu nekā nekad. Pēdējos trijos gados aptauju rezultāts ir bijis apbrīnojami stabils — 55— 65% par lokāmo formu. Faktiski vienīgais nelokāmās formas aizstāvju cietoksnis visu šo laiku ir Latvijas Banka, kuras vienīgais arguments ir, ka nosaukums iegājies lietošanā. Ikviens objektīvs vērotājs var secināt, ka TK lēmums ir vispusīgi un ilgstoši sabiedrībā diskutēts, argumentēts (bija izvērsts Alda Lauza raksts) un to atbalsta, kaut neliels, tomēr sabiedrības vairākums. Tas, ka mazākums skaļāk brēkā, laikam gan nav nekas neparasts demokrātiskā sabiedrībā.

Ieva Kolmane, filozofe:

Mani bažīgu dara, ka būs dubultstandarts — oficiāli viens, sadzīvē otrs. Kas notiks, ja šādu gadījumu radīsies daudz? Piemēram, ar vārda “sāls” dzimti valda pilnīgs bardaks. Ļoti centos izdomāt problēmgadījumu ar vārdu “eiro”, neviens nenāca prātā. Tāpat kā “peso”, “eiro” mūsu valodā iegūlies labi. Piekrītu Andrejam Veisberegam, ka valodnieku uzdevums ir nevis dot priekšrakstus valodai, bet novērot to un dot secinājumus. Cilvēki instinktīvi turas pretī, ja viņiem māca, kā runāt. Daudz atkarīgs no plašsaziņas līdzekļiem. Piemēram, Dienas nopelns ir tas, ka par normu kļuvis vārda “terminālis”, nevis agrākā “termināls” lietojums.

Dace Meiere, tulkotāja:

Ļoti priecājos, ka beidzot varēšu lietot “eira”. Līdz šim man bija jāpiedomā, rakstīt “eiro vai “euro”. Drīzāk iesaku nelatviskot cittautiešu uzvārdus, bet naudas vienībai jāskan latviski. “Eira” latviešu valodai ir pilnīgi dabisks vārds, un ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību valodā ieies ātri. Svarīgi, ka tiek paturēta iespēja lietot “eiro”, valodā sadzīvo dažādas vārdu formas. Daudziem uz nerviem krīt vārds “zīmols”, bet es to labprāt lietoju.

Autors: Anda Kļaviņa
Publicēts: laikrakstā Diena 2004. g. 14. septembrī