Laipni lūdzam vietnē Vietne

 
Meklēt
Temati
  Pieteikties/Izveidot kontu    

Sadaļas
· Sākums
· Aptaujas
· AvantGo
· Biedru saraksts
· Enciklopēdija
· Iesūti ziņas
· Kontakti
· Meklēt
· Privātās ziņas
· Rakstu arhīvs
· Statistika
· Tavs konts
· Temati
· Tīmekļa saites
· Top 10

Kas ir tiešsaistē
Pašreiz tiešsaistē ir 12 viesi/s un 0 reģistrēti biedri/s.

You are Anonymous user. You can register for free by clicking here

Valodas
Izvēlies saskarnes valodu:


Informatīvs seminārs "Latviešu valodas aģentūras jaunākie pētījumi"
Ziņas Latviešu valodas aģentūra aicina apmeklēt informatīvu semināru par jaunākajiem veiktajiem pētījumiem š.g. 1. jūlijā plkst. 15:00 Rīgā, Lāčplēša ielā 35–8 (3. stāvā). Informatīvajā seminārā žurnālisti un sabiedrības pārstāvji tiks iepazīstināti ar Latviešu valodas aģentūras veiktajiem pētījumiem un četrām jaunākajām grāmatām.

Iesūtīja knakts on 18.06. 09:21 (4035 apskates)
(Lasīt tālāk... | 4344 bytes more | komentāri? | Score: 0)

Svinīgi atklās Latvijas Universitātes Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāti
2008. gada 28. augustā plkst. 16:00 Visvalža ielā 4a notiks Latvijas Universitātes (LU) Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes svinīga atklāšana, nomainot plāksni pie fakultātes centrālās ieejas un 2. stāva vestibilā, kur izvietots fakultātes dekanāts, katedras, pētījumu centri un auditorijas. Programmā: LU rektora Mārča Auziņa un fakultātes dekānes Ausmas Cimdiņas uzrunas, fakultātes un mācību spēku un studentu darbu izstādes "Filoloģija un māksla. 21.gadsimts" atklāšana fakultātes Humanitārajā lasītavā, Dd Studio multimediju diska "Imants Ziedonis" prezentācija, diskusijas par augstākās izglītības un zinātnes attīstības perspektīvām apakšnozaru grupās un citas aktivitātes.

Iesūtīja knakts on 28.08. 09:49 (5850 apskates)
(Lasīt tālāk... | 2403 bytes more | 54 komentāri | Score: 0)

Grāmatu atvēršanas svētki
Ziņas Filoloģijas fakultātes Baltistikas nodaļas Baltu valodas katedra aicina uz grāmatu atvēršanas svētkiem 2008. gada 4. jūnijā Filoloģijas fakultātē, Visvalža ielā 4a, 305. auditorijā plkst. 15:00.

Grāmatas:
* LU emeritētā profesore Inta Freimane "Trešā persona latviešu verbu sistēmā", Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008
* Latvijas Universitātes raksti. 728. sējums. Valodniecība, latvistika, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008

Iesūtīja knakts on 23.05. 12:39 (4017 apskates)
(Lasīt tālāk... | 531 bytes more | 56 komentāri | Score: 0)

Pieteikšanās uz valodnieces Annas Ābeles balvu
Ziņas Akadēmiskās organizācijas "Ramave" profesores Annas Ābeles piemiņas fonds izsludina balvu par nozīmīgiem pētījumiem latviešu dialektoloģijā, kas publicēti 2007.–2008. gadā.

Vērtēti tiek iesniegtie darbi latviešu dialektoloģijā. Balvas apmērs ir 1000 ASV dolāru; ja nepieciešams, balvu iespējams dalīt.

Iesūtīja knakts on 23.05. 12:32 (10867 apskates)
(Lasīt tālāk... | 1470 bytes more | 23 komentāri | Score: 0)

Ja vēlies
Ziņas Pagaidām te nekā īpaša nav.

Ja vēlies piedalīties vortāla veidošanā par latviešu valodu, sazinies ar knakts {glimēzītis> vietne .lv! :)

Iesūtīja knakts on 27.05. 01:57 (8992 apskates)
(Lasīt tālāk... | 166 komentāri | Score: 0)

Vārdu paņemšana
Raksti Vārdu paņemšana? Jā, tā varētu būt, ja vārdu paņemšanu mēs mēģinātu salīdzināt ar vārdu uzticības iegūšanu. Bet vai maz tā var — paņemt vārdu? Ja arī šāds vārdu savienojums — vārdu paņemšana — dzirdēts un lietots, tad nu ļoti reti. Lai būtu vēl skaidrāk un uzskatāmāk, varbūt vārdu paņemšanu salīdzināt, piemēram, ar to, kā var uz brīdi paņemt un pabužināt kaķi, protams, ja zvēriņš ir tam noskaņots. Vai mazu bērnu, kuru arī var iecelt klēpī, pamīļot un pēc brīža atkal palaist lejā?

Īsie sirsnības brīži ir tikai saistīgas cilpiņas, saistīgi āķīši, ar ko tiek tālāk stiprināts un veidots lielais un nebeidzamais tuvības lauks ar dzīvām radībām, ar tuvām būtnēm. Cilvēks to var un arī spēj. Bet kā tuvības lauks starp vārdu un cilvēku veidojas nepārredzamajā un neparedzamajā valodas pasaulē? Arī tur ir nepieciešami kādi īpaši mezgliņi, ar ko nostiprināt paņemtos vārdus, kādas īpašas actiņas, caur kurām es varu un spēju vērt tuvības pavedienus starp sevi un paņemto vārdu.

Iesūtīja knakts on 06.11. 16:05 (6413 apskates)
(Lasīt tālāk... | 5302 bytes more | 84 komentāri | Score: 3)

Ar vienu svešvalodu ir par maz
Raksti Pieaugot vācu uzņēmēju investīcijām Latvijā, aug interese par vācu valodas apgūšanu

Latvijā to, kuri pārvalda vācu valodu, ir daudz mazāk nekā angļu valodas pratēju, tomēr zīmīga ir tendence — vācu valodas lietpratēji lielākoties to zina ļoti labi, savukārt angļu valodas pratējiem reizēm trūkst paškritikas. "Angļu valodā visi vairāk vai mazāk runā, taču cilvēki īsti nenovērtē savu zināšanu līmeni. Pie šāda secinājuma nonākuši dažādi ar izglītības un kultūras jomu saistīti vācu valodas eksperti," atzīst Rīgas Tehniskās universitātes Starptautisko sakaru daļas programmu koordinatore Evita Serjogina.

Iesūtīja knakts on 27.10. 19:54 (8061 apskates)
(Lasīt tālāk... | 5360 bytes more | 145 komentāri | Score: 5)

Vārdnīcu veidošana jāatbalsta valstij
Raksti Apgādi, kuru uzmanības lokā ir uzziņu literatūras, īpaši vārdnīcu veidošana, zina gan to, cik darba, laika un līdzekļu tajās jāiegulda, gan arī to, cik tās ir pieprasītas. Tikmēr valsts institūcijas izliekas, ka vārdnīcas un enciklopēdijas kā tirgus produkts neatšķiras no tulkotajiem romāniem.

Šajā lappusē jau esam rakstījuši par to, ka ar vārdnīcu apgādāšanu Latvijā vairāk vai mazāk regulāri nodarbojas tikai dažas izdevniecības. Par jaunumiem un vēl šogad gaidāmajiem izdevumiem runāju ar trim: apgādu "Zinātne", "Jumava" un "Norden AB".

Vērtīgi jaunumi

Apgāds "Zinātne" pēdējā laikā pievērsies citvalodu īpašvārdu atveides problēmām latviešu valodā. Tas ir īpatnējs vārdnīcu tips: ne īsti tulkojošā, ne skaidrojošā. Apgāda "Zinātne" direktore Ieva Jansone: – Padomju laikā iznāca vesela virkne izdevumu: gan par angļu, gan krievu, franču, pat par arābu vārdu atveidi latviešu valodā. Mēs līdz šim esam izdevuši poļu īpašvārdu pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcu – pārstrādātu izdevumu, no jauna sagatavojuši ungāru, nupat iznāca franču un patlaban strādājam pie angļu īpašvārdu atveides vārdnīcas. Paredzams, ka tajā būs iekļautas gan ierastas formas, gan paralēli sniegtas neparastākas, taču izrunai atbilstošākas, kā, teiksim, Šekspīrs/Šeikspīrs.

Iesūtīja knakts on 27.10. 16:25 (6919 apskates)
(Lasīt tālāk... | 6722 bytes more | 138 komentāri | Score: 5)

Izloksne netraucē, ja ir pašapziņa
Raksti Starp latviešu valodas un literatūras pasniedzējiem, kam piešķirts godpilnais Dižskolotāja nosaukums, ir arī Preiļu rajona Galēnu pamatskolas pedagoģe MARTA BINDUKA. Izglītības druvu vairāk nekā 30 gadus kopjot, uzkrājusies pieredze un atziņas, kurās vērts ieklausīties.

– Jūs profesiju izvēlējāties latviešu valodai smagos laikos. Tātad bija kāds nopietns mudinājums?

– Vidējo izglītību ieguvu Rēzeknes internātskolā. Tur visi bija pārliecināti, ka būšu ārste, – man patika aprūpēt saslimušos, un ar injekciju adatām es jau darbojos māsiņas līmenī. Taču materiālie apstākļi liedza taisnā ceļā doties uz augstskolu. Gadu strādājot, paškritiski novērtēju savas zināšanas ķīmijā – par maz, lai izturētu lielo konkursu mediķos. Secinājums atviegloja izvēli par labu latviešu filologiem, jo biju uz to pusi skatījusies diezgan nopietni. To sekmēja gan mūsu ģimenes radinieks, mākslas zinātnieks Jānis Pujāts – ar viņu bija ļoti interesanti runāt par latviskumu, gan grāmatas – apbrīnoju Kārli Skalbi, Frici Bārdu, Jāni Jaunsudrabiņu.

Iesūtīja knakts on 27.10. 16:15 (12960 apskates)
(Lasīt tālāk... | 6595 bytes more | 122 komentāri | Score: 0)

Eu
Kopsim savu valodu Latviešu valodā ir divskanis eu, nevis tā nav, kā apgalvojuši daži ļaudis, kas it kā ir latviešu valodas lietpratēji.

Taisnība – šis divskanis mūsu valodā sastopams reti, bet tas nenozīmē, ka tā nav. Arī divskaņi oi, ou sastopami reti, turklāt literārajā valodā tikai svešvārdos. Mūsu izloksnēs ir visi minētie divskaņi eu, oi, ou, tāpat kā tie ir literārajā valodā. Mūsu valodā ir arī vārds eu, kas ir izsauksmes vārds uzmanības pievēršanai.

Līdz 1946. gadam divskanis eu bija rakstu valodā un runā arī daudzos svešvārdos, gan sugasvārdos, gan īpašvārdos. Bet šajā laikā toreizējā padomijā valodniecībā valdīja akadēmiķa Marra mācība, kurš uzskatīja, ka valoda esot šķiriska parādība, un tad nu sociālismā valodai vajadzēja būt citādai nekā kapitālismā. Tā kā patiesībā tā nebija, tad dažādas pārmaiņas valodā ieviesa patvaļīgi. Viena no šādām pārmaiņām bija divskaņa eu tīša skaušana svešvārdos, ko noteica ar V. Lāča parakstītu lēmumu. Mēs tagad nosodām staļinismu, bet mūsu valodā marrisma un staļinisma recidīvi palikuši līdz mūsu dienām, un tos joprojām aizstāv daži, kas būtu saucami par postmarristiem.

Iesūtīja knakts on 20.10. 19:48 (7865 apskates)
(Lasīt tālāk... | 2578 bytes more | 152 komentāri | Score: 0)

Aptauja
Kas top pirmā?

Nozīme
Valoda



Rezultāti
Aptaujas

Balsis 43

Pieteikties
Lietotājvārds

Parole

Drošības kods: Drošības kods
Ievadi drošības kodu

Vai tev vēl nav sava konta? Tu vari sev tādu izveidot. Kā reģistrētam lietotājam tev būs vairākas priekšrocības, kā apdaru izvēle, komentāru konfigurācija un iesūtīšana.

Agrāki raksti
20.10.
· Valodas negribētie bērni
16.10.
· Latvijci un latvji — vienā valodā un valstī
· Mūsu valoda – Latvijas vai ES identitātes daļa?
· Caur latviešu valodu un mīlestību
11.10.
· Cik labi proti latviski?
· Pārbauda valodas inspektors
· Rīgas pilī godina skolotājus
02.10.
· Valodai nav robežas
· Valdība vienojas par "eiro"
01.10.
· Cik latviešu nopērti?

Vecāki raksti

Informācija

Powered by PHP-Nuke

Valid HTML 4.01!

Valid CSS!






All logos and trademarks in this site are property of their respective owner. The comments are property of their posters, all the rest © 2002 by me.
PHP-Nuke Copyright © 2005 by Francisco Burzi. This is free software, and you may redistribute it under the GPL. PHP-Nuke comes with absolutely no warranty, for details, see the license.
Page Generation: 0.36 Seconds